|
Foto: Gundega Dege
Likumprojektā, kuru Lietuvas Seims paredzējis apspriest decembrī, kremācija pirmo reizi minēta kā pilnvērtīgs apbedīšanas veids. Viens no dokumenta autoriem veselības aizsardzības lietu parlamentārās komitejas priekšsēdētājs Antans Matuls pārliecināts, ka pienācis laiks leģitimēt mirstīgo atlieku sadedzināšanu, jo drīz vien par ļoti aktuālu problēmu kļūs parasto kapsētu paplašināšana. Turklāt kremācijas ideju atbalsta valsts iedzīvotāji, sevišķi jaunieši.
Lietuvas katoļu baznīcas bīskapi uzstāj, lai mirstīgo atlieku kremāciju reglamentējošajā likumprojektā kā obligāts nosacījums tiktu minēta pelnu apglabāšana zemē vai īpašā kolumbārijā. Arhibīskaps Sigits Tamkevičus uzskata, ka pelnu glabāšana mājās, citās netradicionālās vietās un jo īpaši izkaisīšana pār zemi vai ūdeni ir necieņa pret aizgājēju un pretrunā ar baznīcas kanoniem.
Lietuvā pagaidām nav krematorijas un pašlaik vietējiem iedzīvotājiem jābrauc uz Rīgu, kur ik gadus tiek kremēti apmēram 350 mirušo no Lietuvas. Urnu ar pelniem zārka vietā bieži izvēlas arī sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuri šādu apbedīšanas veidu min savos testamentos.
A.Matuls uzskata, ka pēc jaunā likuma pieņemšanas Lietuvā pietiks uzbūvēt divas krematorijas - vienu kaut kur starp Viļņu un Kauņu, bet otru - Klaipēdā, kur jau ir īpašs urnu kolumbārijs.
Tomēr pret krematorijas celtniecību iebilst vietējie iedzīvotāji, kas to dēvē par nāves mašīnu. Kā arguments tiek arī izmantota iespēja, ka krematoriju varētu aktīvi izmantot noziedznieki, lai par attiecīgu samaksu tur "atbrīvotos" no saviem ienaidniekiem.
|
